Aliens

Grieķijā atrastas neparastas, 3500 gadu senas, sabiedrības virsslānim piederoša Mikēnu kultūras karavīra kapenes

Arheologi Grieķijas DR atklājuši neparastas, neizlaupītas bronzas laikmeta karotāja kapenes, tādējādi iegūstot jaunus materiālus, kas dos papildu ziņas par civilizācijas agrīno vēsturi kontinentālajā Grieķijā pirms 3500 gadiem.

Kapenēs, kopā ar labi saglabājušos aptuveni trīsdesmitgadīga vīrieša skeletu, atradās ap 1400 mirušā ķermenim apkārt izvietotu priekšmetu: zelta riņķi, zelta un sudraba kausi, bronzas zobens ar ziloņkaula spalu un daudz citu apbedītā augsto statusu apliecinošu prestiža priekšmetu.

Šāds bagātīgs, kapeņu laupītāju neskarts kaps Grieķijā nav atrasts kopš Šlīmaņa laikiem, atradumu komentēja Šefīldas universitātes arheologs Džons Benets (John Bennet), kurš pats izrakumos nav piedalījies. 

Maz zināms periods senās Grieķijas vēsturē

Jaunatklātās kapenes atrodas netālu no mūsdienu pilsētas Pīlas, Peloponesas DR piekrastē. 1939.gadā amerikāņu arheologs Karls Blēgens (Carl Blegen) netālu no Pīlas atraka plašas, ar 1300.g.pmē. datējamas mikēniešu pils paliekas, kuras tika identificētas ar Homēra poēmā “Odiseja” aprakstīto ahajiešu valdnieka Nestora pili. Īpaši vērtīgs atradums bija no apmēram 1000 plāksnītēm sastāvošais valdnieka arhīvs. Tās bija klātas ar tobrīd vēl neatšifrētās lineārās rakstības B zīmēm. Šī rakstība bija attīstījusies Krētas salā, kas atrodas divu dienu burājuma attālumā uz dienvidiem no Pīlas. Tikai 1953.gadā angļu zinātniekam Maiklam Ventrisam izdevās atšifrēt lineāro rakstību B: līdz ar to arheologu rīcībā jau esošos lietiskos mikēniešu vēstures avotus papildināja rakstiski dokumenti, kas sniedza ieskatu ahajiešu dzīvē, sabiedrībā, domās un atzinumos. Atšifrētie teksti apliecināja arī pašas Pīlas identitāti (šo apgalvojumu nepieciešams precizēt - red. piez.) un nozīmi Mikēnu civilizācijas periodā.

Mikēnu civilizācijas periodā Pīla bija svarīgs administratīvs centrs, kas tika nopostīts ap 1180.g.pmē., t.i. - apmēram tajā pašā laikā, kad, saskaņā ar Homēra eposā “Iliāda” vēstīto, ahajieši ieņēma un sagrāva stipri nocietināto Trojas pilsētu Mazāzijas piekrastē.

Daudz mazāk ir zināms par iepriekšējo Grieķijas vēstures periodu, kad ap 1500.g.pmē. veidojās Mikēnu civilizācija. Gadu desmitiem arheologi diskutē par 2500.g.pmē. Krētas salā radušās Mīnoja civilizācijas ietekmi uz Mikēnu kultūru, kura kontinentālajā Grieķijā izveidojās tūkstoš gadus vēlāk. Māla plāksnītes ar lineāro rakstu B, vēršu ragu simboli un dieviešu figūriņas, kas uzietas daudzās Mikēnu kultūrai piederīgās vietās, tostarp Pīlā, nepārprotami liecina par mīnojiešu ietekmi. Balstoties uz arheoloģiskām liecībām par Mīnoja civilizācijas bojāeju, arheologi pieņem, ka mikēnieši Krētas salā iebruka un to iekaroja ap 1450.g.pmē.

Mikēnās, Pīlā un citviet Grieķijā ir atrastas pilis, kas bija celtas pēc mīnojiešu piļu arhitektūras parauga: vienīgā atšķirībā bija tāda, ka gandrīz visas kontinentālajā Grieķijā celtās pilis bija nocietinātas būves. Viena no retajām nenocietinātajām Mikēnu perioda valdnieku rezidencēm ir arī Pīlu Nestora pils. Iespējams, to var skaidrot ar Homēra sniegto Nestora personības aprakstu - viņš esot bijis gudrs diplomāts, nereti uzņēmies samierinātāja lomu. Taču tikpat vērā ņemams faktors ir pils atrašanās ģeogrāfiski izdevīgā vietā - kalna galā, no kura labi pārskatāms viss līcis.

Kādā veidā mīnojiešu kultūra nonāca kontinentālajā Grieķijā? Uz šo un citiem jautājumiem atbildes varētu sniegt nesen atrastais karavīra kaps. Karavīrs nomira pirms Nestora pils uzcelšanas, un viņa kaps tika piepildīts ar Krētā darinātiem prestiža priekšmetiem.

Kapeņu atklāšana

2015.gada maijā amerikāņu arheologu pāra - Džeka Deivisa (Jack Davis) un viņa sievas Šaronas Stokeres (Sharon Stoker) - vadītā arheologu komanda sāka izrakumus netālu no Nestora pils. Zinātnieki pils apkaimē cerēja atrakt mājokļus, kuru izpēte varētu sniegt ziņas par to, kā pils pastāvēšanas laikā dzīvojuši vienkāršie ahajieši.

Izrakumu vietu pētnieki izvēlējās pie trim virs zemes redzamiem akmeņiem. No sākuma arheologi pieņēma, ka tas ir kādas mājas stūris, bet drīz vien saprata, ka uzgājuši no akmeņiem sakrautas šahtveida kapenes.

Kapeņu atrakšanai pētniekiem vajadzēja apmēram divas nedēļas un, kad beidzot viņi bija izsmēluši visas tajās sabirušās smiltis un nokļuvuši līdz pašam apbedījumam, tad izrādījās, ka kaps ir 5 pēdas dziļš, 4 pēdas plats un 8 pēdas garš. Apbedījums neskarts atradās sāņus no vienu tonnu smaga akmens, kas kādreiz nosedza kapenes, bet vēlāk, iebrūkot griestiem, sadauzīja koka zārku apakšā.

Kapa šahtas griesti atrodas vienā līmenī ar zemes virskārtu. Un tāpēc vēl jo apbrīnojamāks ir fakts, ka kapenes saglabājušās laupītāju neskartas 35 gadsimtus.

Doma, ka esam pirmie, kas ierauga apbedījumu pēc tam, kad tas tika noslēgts bēru dienā, mani ļoti satrauca, par iespaidiem atklājuma brīdī žurnālistiem stāstīja Deiviss. Es nespēju noticēt, ka tik daudzi cilvēki, tostarp mūsu komandas biedri, nenojaušot, ka tiem zem kājām atrodas bagātas bronzas laikmeta kapenes, gājuši tām pāri, viņš turpināja.

Atradumi

Neskatoties uz to, ka koka zārks jau sen ir bojāts, vēl arvien ir saglabājies 30 līdz 35 gadus veca vīrieša skelets. Mirušajam, kurš kapā guldīts uz muguras, kreisajā pusē bija novietots garš bronzas zobens ar zeltītu ziloņkaula rokturi un duncis ar zelta rokturi. Savukārt labajā pusē arheologi atrada četrus zelta apļus gredzenus ar mīnojiešu gravējumiem un 50 akmens zīmogus, kuri rotāti ar dieviešu un pāri vēršiem lecošu cilvēku attēlojumiem.

Starp vīrieša kājām arheologi atrada guļam šķīvi ar iegravētu mītiskā dzīvnieka grifa attēlojumu. Šie dzīvnieki, dēvēti arī par “Zeva suņiem”, saskaņā ar grieķu mitoloģiskajiem priekšstatiem, ar ērgļa knābi un lauvas ķermeni, sargājuši valdniekus un dievus.

Kapenēs tika uzieti arī daudzi zelta, sudraba un bronzas kausi.

Vēl viens īpašs atradums bija bronzas spogulis ar ziloņkaula rokturiem un sešas ziloņkaula ķemmes.

Arheologi kapenēs atrada vairāk nekā 1000 no karneola, ametista, jašmas un ahāta, kā arī no zelta veidotas krelles. Daudzām no tām centrā bija izurbti caurumi savēršanai kopā.

Netālu no kapenēs apbedītā vīrieša kakla arheologi uzgāja pamatīgu, ap 80 cm garu zelta ķēdes kaklarotu ar piekariņiem galos.

Datējums

Senās Grieķijas kapenes parasti tiek datētas pēc tajās atrastās keramikas, taču Pīlā atraktajās karavīra kapenēs māla trauki netika uzieti. Visi trauki, kausi un bļodas bija vai nu no zelta vai sudraba, vai arī no bronzas. Tomēr Deiviss, pamatojoties uz kapeņu augšējā un apakšējā horizontā atrastajiem keramikas gabaliem, karavīra apbedījumu datē ar II vēlo helādisko periodu, kas hronoloģiski atbilst 1600.–1450.g.pmē.

Atrastās kapa piedevas izvirzījušas jaunu mīklu

Atraktais neizlaupītais mikēniešu kaps ir ļoti neparasts, sacīja Teksasas universitātes profesore Sintija Šelmerdīne (Cynthia Shelmerdine), kura izrakumu vietu apmeklēja vasarā.

Šīs bronzas laikmeta kapenes nav tipiskas mikēniešu kultūrai - tajās apglabāta tikai viena persona, turklāt kopā ar ievērojamām bagātībām, kas galvenokārt sastāv no citzemju ražojumiem un dārglietām, turklāt daudziem tādiem priekšmetiem, kas parasti bija raksturīgi sieviešu apbedījumiem.

Mikēnu kultūrā elitei paredzētās kapenēs parasti mēdza apbedīt vairākas personas kopā. Šādas kolektīvās kapenes 1950.gados tika atrastas tieši simts jardu attālumā no jaunatrastajām bronzas laikmeta kapenēm.

Trīs ceturtdaļas no karavīra kapenēs atrastajām kapa piedevām nāk no Krētas. Arheologi tajās atrada pat dzintaru no Baltijas jūras krastiem, ametistu no Tuvajiem Austrumiem un karneolu no Ēģiptes. Šie materiāli liecina par izvērstiem tāltirdzniecības sakariem. Mīnojiešu stila artefaktu izkārtojums un to daudzums kapenēs varētu padziļināt arheologu zināšanas par šo sakaru intensitātes pakāpi, sacīja Šelmerdīne.

Jaunu mīklu rada karavīra kapenēs atrastās krelles, ķemmes un spogulis. Fakts, ka karavīra, iespējams, pat vadoņa kapenēs līdzi dotas tik daudz dārglietas, met izaicinājumu vispārpieņemtajam uzskatam, ka šādi priekšmeti tika likti tikai sieviešu kapos, sacīja Stokere. Viņa piebilda, ka senās Spartas karavīri pirms kaujas rituāli saķemmēja matus. Turpretī Deiviss izteica ideju, ka dārglietas varētu būt bijušas mirušā dāvanas dieviem, dodoties uz pazemes valstību.

Mīnojiešu vai mikēniešu karavīrs?

Spriežot pēc kapenēs atrastajiem artefaktiem, iespējams izvirzīt hipotēzi, ka Pīlā atklātajās Mikēnu kultūrai neraksturīgajās kapenēs apbedītais vīrietis drīzāk bija mīnojiešu, nevis mikēniešu, karavīrs vai karavadonis. Alternatīva šim pieņēmumam varētu būt tāda, ka apbedītais, dzīvs būdams, piedalījies karagājienā uz Krētas salu un mājās atgriezies ar salaupītām mīnojiešu bagātībām. Vai varbūt viņš bija mikēniešu valdnieks, kurš vēlējās ieviest jaunas tradīcijas. Pagaidām uz šiem jautājumiem pētniekiem nav atbildes. Skaidrs ir vienīgi tas, ka mirušais karavīrs (viņa piederīgie, karadraudze?) nav gribējis tikt apglabāts kolektīvajās kapenēs kopā ar vēl kādiem citiem cilvēkiem.

Augšējais attēls: Izrakumu vadītāji Šarona Stokere un Džeks Deiviss pie atklātā kapa. Abi pētnieki Pīlas reģionā veic izrakumus jau 25 gadus. Publicitātes foto.

Avoti:
latimes.com
nytimes.com
ancientgreecejourney.co.uk
news.nationalgeographic.com
en.wikipedia.org/wiki/Pylos

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.